Krāmu tirgu vēsture – DOMINA Mantu Placis

Inna Reut (innareut2002@yahoo.ca)

Atvaļinājumu laiks kolekcionāram-iesācējam var kļūt par lielisku iespēju atklāt pārsteidzošu parādību – Krāmu tirgu, jeb Latvijā mīļi dēvēto "Uteni"– un tā senās tradīcijas. Lielbritānijā tie saucas ‘Blusu tirgi” (Flea market), Vācijā – Flohmarkt, bet Francijā - marche aux puces.

Krāmu tirdziņi radās 1860-jos gados, kad Napoleons III pārplānoja Parīzi. Krāmu tirgotāji pārcēlās uz laukumu vārtu priekšā pie Kliņjankūras pils (Porte de Clignancourt). Tur tika pārdots viss iespējamais un pat neiespējamais, un kad visas šīs grāmatu, koloniālpreču, apģērbu, trauku un pat vecu krēslu, ķeblīšu un matraču grēdas izvietojās gar nocietinājumu sienām, Parīzes iedzīvotāji šo vietu sāka dēvēt par "Blusu tirgu". Drīzumā jau visā Eiropā tirdziņus, kuros pārdeva ‘ne pārāk jaunas’ preces, sāka saukt šajā vārdā. Mūsdienās Eiropas pircēji tajos meklē stilīgas lietas no veciem laikiem, un dažkārt patiesi atrod izcilas antikvāras vērtības.

Ja jau esam sākuši runāt par antikvariātu, tad pavēstīsim uzreiz, ka šajā tirgū pastāv trīs līmeņi: izsoles, galerijas un ielu tirdzniecība. Tomēr "Blusu tirdziņiem" Eiropā ir dziļas tradīcijas, un attieksme pret tiem ir ļoti rūpīga ne tikai tādēļ, ka tajos ir cerība atrast kādu retumu, bet arī to kultūrvēsturiskās vērtības dēļ. Ja, piemēram, mūsu bukinisti žēlojas par to, ka grāmatu ielas tirgu likvidācijas un nesamērīgi augstā ‘oficiālās’ grāmatu tirdzniecības īres un nodokļu sloga dēļ lētās grāmatiņas ir izzudušas, tad Sēnas krastos kolorītas vecenītes bez jebkādiem nodokļiem izliek pārdošanai savas specifiskās un sen nepārdotās preces. Visticamākais, ka šāda pēc-padomju attieksme velkas līdzi dēļ iepriekšējās varas naida pret "Krāmu tirgiem".

Tomēr dosimies uz ārzemēm. Polijā līmeņu atšķirības parādās pat valodā: tas, kas pārdodas uz ielas, saucas "starocje," bet pēc attīrīšanas, atrestaurēšanas un izlikšanas galerijā - "antiki". Visa gada garumā no Ziemassvētkiem līdz "vinobranja" (vīnogu ražas novākšanas svētki) dažādās pilsētās tiek organizēti tirdziņi, kuru obligāta sastāvdaļa ir veclietu pārdošana. Gdaņskā mēs gadījāmies laikā, kas pazīstams visā Eiropā – Svētā Dominika, šīs ostas pilsētas aizgādņa, tirdziņā, kuram ir vairāk kā tūkstoš gadu ilgas tradīcijas. Goda vietas uz improvizētajām letēm aizņēma: bronza, sākot ar veclaicīgiem durvju rokturiem un svečturiem, līdz milžu cienīgām tasītēm vai katliem; dažnedažādi porcelāna izstrādājumi – sākot ar statuetītēm līdz traukiem; jūrasbraucēju atrasti okeānu brīnumi – dzintars un neredzēti gliemežvāki; dažādi aukstie ieroči, drēbes, kuras vieni sauktu par panēsātām, bet citi par ‘vintage,’ kā arī monētas, ordeņi, gramofona plates un paši patofoni-gramofoni, mēbeles un vēl divas ielas un piekraste pārpildīta ar dažnedažādām mantām. Cenas svārstījās no pieciem līdz vairākiem simtiem eiro.

Bavārijā arī ievēro tradīcijas, un katru sestdienu-svētdienu mazpilsētās notiek tā saucamie "Flohmarkt", jeb "Blusu tirgi". No galdiņiem un automašīnām tirgo visu iespējamo – vecas plates, fotoaparātus un nažus, traukus, mēbeles, gleznas un fotogrāfijas. Mūsu līdzpilsonis par vienu eiro nopirka dažus vecus fotouzņēmumus. Vācu kareivis ar vācu aitu suni uz... Kijevas Sofijas katedrāles fona. Cits – uz ukraiņu kleķa mājas fona. Vēsture!

Un visbeidzot krāmu tirgu dzimtene – Francija. Slavenie franču marches aux puces, tie paši blusu tirgi, jeb kā tos vēl dēvē – brokanti (brocantes) – jau sen ir kļuvuši par franču dzīvesveida simbolu. Šeit nāk ne tikai, lai atklātu kāda impresionista nezināmu meistardarbu, dzejnieka-modernista rokrakstu, Ķīnas Miņ dinastijas vāzi vai Ludviga XIV laika krēslu. Šeit klausās īstas franču šansonetes un bauda patiesu franču atmosfēru. Kilometriem garo veclaicīgo nieku vidū bieži var satikt slavenus cilvēkus. Ir zināms, ka Emanuels Ungaro un Ava Gārdnere satika viens otru tieši Parīzes tirdziņā. Ungaro meklēja krēslu viesnīcai, bet Gārdnere – antikvāru brošu savai jaunajai kleitai. "Blusu tirdziņi" ir īstā vieta cilvēkiem ar fantāziju, antikvāra un modes dāmas sapnis. Šeit var atrast gan Katrīnas Mediči krēslu, gan modernu vintage apģērbu .

Kolekcionēt vēsturiskus apģērbus ir tikpat moderni, kā kolekcionēt mēbeles un gleznas. Tādi unikāli eksemplāri kā 80-to gadu vidus Versače zamša žakete, vai Senlorāna zīda krekli nonāk privātkolekcijās. Pat tādi Eiropas modes lauvas, kā Gotjē, vai Isē Mijaki pirmo vietu dod Francijas Sentuenas un Vanvē tirgiem, kā arī Londonas Portobello un Kemdentaunas tirdziņiem – Vivjēnas Vestvudas ‘mazajai dzimtenei.’

Lai ‘nokrejotu’ antikvāro piedāvājumu, jāierodas uz b rokanti atklāšanu. Savukārt, ja jūsu mērķis ir nopirkt ‘kaut ko’ un piedevām vēl lētāk, tad nāciet dienas beigās. Un nekautrējieties kaulēties! Parīzes pastāvīgie "blusu tirdziņi" darbojas sestdienās, svētdienas un pirmdienās. Pārējo nedēļas laiku pārdevēji paši medī izdevīgus darījumus izsolēs un izpārdošanās visā valstī.

Sentuenas tirgus, saukts arī par Marche aux Puces de Saint-Ouen (Clignancourt) ir vispazīstamākais un lielākais no Parīzes brokanti. Katru gadu tajā viesojas aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuriem došanās uz "blusu tirgu" ir daļa no obligātās programmas. Sentuenas tirgus radās 1941.gadā, vienā no Francijas galvaspilsētas ziemeļu rajoniem, kad Parīzes mērija atļāva senlietu tirgotājiem uzsākt šeit tirdzniecību. Saint-Ouen ir 17 kilometru garas ejas, 2000 stendu un 40 restorānu. Tirgus sadalīts septiņos specializētos brokanti. Antikvariāta tirgus Biron aizsākās 1925.gadā, kad 70 visslavenākie Parīzes antikvāri apvienojās, iznomāja zemi un uzcēla pastāvīgus paviljonus. Mūsdienās šajā visaristokrātiskākajā Parīzes tirgus daļā ir 220 paviljoni. Parīzieši to sauc par Faubourg Saint Honore de Puces – viskrāšņākās ielas vārdā, uz kuras atrodas modes saloni. "Blusu tirdziņš" Paul-Bert specializējas porcelāna izstrādājumos. Serpette tiek pārdoti pagājušā gadsimta 20-30 gadu izstrādājumi – Jūgendstila un Art Deko glezniecība un dizaina elementi. Malik ir stilīgu aizgājušo gadu apģērbu cienītāju paradīze. Daupfin – neliela vecu grāmatu, avīžu un žurnālu valstība. Valles pārdevēji tirgojas ar afišām, gravīrām, fotogrāfijām, rotaļlietām, dažādiem niekiem, diskiem un armijas mundieriem. Savukārt Michelet tirdziņā var sapirkties dažādus niekus mājai, sākot no neredzētiem virtuves piederumiem līdz pat āfrikāņu bungām.

Vanvē, jeb Marche aux Puces de Vanves, ir patīkamākais un elegantākais no visiem Parīzes brokanti. Tas izveidojās pagājušā gadsimta 20-jos gados uz dienvidiem no pilsētas centra. Neskaitāmi kolekcionāri to ir iemīļojuši dēļ iespējas atrast unikālas antikvāras grāmatas, mūzikas instrumentus, linu audumu vai Ķīnas zīdu, senatnīgas lelles, drēbes un 50-to gadu bižutēriju, stikla un kristāla traukus, skaistus smaržu flakoniņus, cepumu un konfekšu kārbiņas, melnbaltās fotogrāfijas un žurnālus. Turklāt neviena no šīm lietām nav restaurēta. Tādēļ tieši šeit savu vēsturisko apģērbu kolekciju veidoja tāds patiesu antīku lietu cienītājs kā Aleksandrs Vasiļjevs. Vanvē viegli var atrast lietas, kuras grūti sameklēt Sentuenas juceklī. Atšķirībā no tā stacionārajiem paviljoniem, Vanvē tirgojas no letēm. Tādējādi jebkuru priekšmetu ir iespējams paņemt rokās, apskatīt un pēc tam par to no sirds kaulēties. Lielākās atlaides iespējams iegūt lietus laikā, tādēļ, ka Vanvē ir brīvdabas tirgus.

Parīzieši Marche aux Puces de Montreuil tirgu pēc veca paraduma sauc par ‘blēžu’ tirgu. Tā patiešām ir, ne pārāk reprezentabla vieta ar drēbju kaudzēm, vecu modeļu apaviem, audumiem, kosmētiku, vecu santehniku un auto detaļām. Uz šejieni no bankrotējušiem veikaliem saved ādas jakas un džinsus, kā arī virtuves tehniku. Tomēr pazinēji Monterrejas juceklī spēs atrast pagājušā gadsimta absinta pudeli, Sāras Bernāras afišu, 19 gadsimta krinolīnu vai dāmu cepurīti. Savā īpašumā iespējams iegādāties arī apšaubāma ražojuma Šveices pulksteni ar neticamu vēsturi. Monterrejas tirgū savus tērpus pērk radikālākās no Parīzes modes dāmām. Runā, ka viņām šeit ir izdevies atrast Dalidas kurpes un Šaneles kleitas.

Patiesi, Parīzes мarchais aux puces piemīt neatkārtojams šarms. Citi tur dodas neredzēta stila, iedvesmas un izteiksmes veidu meklējumos, vēl citi - ‘lietu medībās,’ meklējot visretāko un vērtīgāko, vai tieši pretēji – lētāko lietu, vai arī sacenšas, kas nopirks visvairāk mantu par mazāko naudas summu.

Lielākais "Blusu tirgus" Eiropā ir Londonas Portobello. Kā jau visos pasaules krāmu tirdziņos, arī šeit var nopirkt ko vien sirds vēlas – sākot ar salauztiem grīdas pulksteņiem līdz pat antikvārām kumodēm. Pircēji šeit meklē vēstures, vai citu cilvēku atmiņu gabaliņus, laimes mirkļu atblāzmu un varenības vainaga kritušās lapas. Stundām ilgi iespējams rakties grāmatu, trauku un citu preču kalnos, bet tikpat labi var paveikties un jūs nokļūsiet simtgadīgas pils mantu izpārdošanā. Tad par jūsu īpašumu kļūs ne tikai piespraudes, pogas un cepurītes, bet arī mēbeļu komplekti, servīzes un kolekcijas vīni. Tāpat kā Parīzē, arī Britu galvaspilsētas, vienlaicīgi arī pasaules līmeņa dizaina galvaspilsētas, kilometriem garajos ‘blusu’ labirintos klīst zvaigznes. Sieviešu kolekcijas Etro dizainere un modes nama mantiniece Veronika Etro sestdienās vienmēr apmeklē Londonas tirdziņus – gan Portobello, gan Kemdenas. Viņa nekad neaiziet bez kāda nieciņa sev, vai savai jaunajai kolekcijai.

Kemdena un Kemdentauna. Salīdzinot ar Portobello, šī tirgus sortiments ir interesantāks un brīvāks. Jaunie dizaineri savu pūļu rezultātus ved tieši uz šejieni – sākot ar lateksa, vai vinila hi-tech, līdz pat ‘patchwork’ – dažādiem roku darinājumiem un tamlīdzīgām dabiski raupjām lietām. Tikpat raupji pārdevēji pārdod āfrikāņu bungas, parūkas lēdijas Diānas stilā, Marokas kreklus un dažādus ar rokām darinātu nieku kalnus. Nebrīnieties, ja Kemdenas tirgū jums piedāvās pamēģināt ‘brīnumsēnes,’ un pēc tam, beidzot izrāvušies no šī jucekļa, jūs kabatā vairs neatradīsiet savu mobilo tālruni.

Jautrākais no visiem krāmu tirdziņiem atrodas Amsterdamā, un tiek organizēts 30.aprīlī – karalienes dzimšanas dienā. Tas ir daļa no karnevālu rindas, un tajā kopā ar tūristu bariem piedalās praktiski visa pilsēta – zaļumballes, koncerti un nepieredzēta skaistuma un dažādības ziedu tirgi. Pilsētnieki iztukšo savas lādes un izliek pārdošanā ģimenes dārgumus Vondelparkā. Vecu krāmu vidū antikvariāta zinātāji noteikti atradīs arī ilgi meklētos retumus.

Mazajā Dānijā provinces laikrakstā kopā ar ziņām par velosipēdu zagļu notveršanu un iespēju zaudēt svaru guļot, tiek publicēts arī krāmu tirdziņu saraksts nākošajai nedēļai.

Bet tagad pārcelsimies uz dienvidiem. Romiešu kvartālā Porta Portese tirdziņš radās pēc kara, kad uzņēmīgie itāļi sāka izpārdot amerikāņu humanitāro palīdzību. Mūsdienās Porta Portese krāmu tirgus ir izstiepies 4 kilometru garumā, tomēr tas nevar līdzināties ne Prīzes, ne Londonas tirgiem. Viltojumu daudzumu saskaitīt nav iespējams. Ir skaidrs, kādus ‘Šanel’ vai ‘Louis Vuitton’ izstrādājumus jūs šeit iegādāsieties – tā ir neizbēgama visu tirdziņu īpatnība, tomēr ‘kreisais’ antikvariāts šajā tirgū var nokaitināt jebkuru kolekcionāru. To gan nevar teikt par dizaineriem. Runā, ka Armani bieži vien ciemojas Porta Portese tirgū, uzkrājot idejas savai Armani Casa kolekcijai.

Vai Turcija ir uzņemta Eiropā? Turcijas aziātiskais kolorīts ir uzkrītošs ikvienā Ankaras vai Stambulas tirgū. Apmeklēsim Kapali Carsi, jeb Lielo Tirgu, un Cikrikcilar. Masu produkcijas kalni mijas ar ‘krāmu’ dārgumiem: persiešu paklāji, ūdens pīpes, oranži zīda spilventiņi un tamlīdzīgas lietas, kuras šeit nu nemaz neizskatās eksotiski. Turcijā var izdevīgi iegādāties sudraba rotaslietas – gan antikvāras, gan mūsdienu ‘senlietas.’ Ankaras tirgū tiek pārdotas daudz sudraba un senlietu (cepurītes, saulessargi, sprādzes) no Krievijas. Parasti tas ir pirmā viļņa emigrantu īpašums, kas tika izvests no Konstantinopoles. Stambulā, savukārt, var iegādāties oriģinālu vintage tērpu. Parasti pēc retro stila apģērba zinātāji dodas uz Parīzi, vai Londonu, aizmirstot, ka Bosfora jūras krasti Eiropas aristokrātiem bija tikpat pievilcīgi kā Normandijas kūrorti.

Arī mūsdienīgākie kūrorti nav spējuši pretoties ‘blusu tirgu’ valdzinājumam. Ibizas sala ir Baleāru arhipelāga jauniešu kultūras centrs, kas pieder Spānijai. Dažādo izklaides veidu vidū, kas radīti atpūtnieku labsajūtai – milzu naktsklubi, diskotēkas, modes veikali ar stilīgu apģērbu – atraduši savu vietu arī daži piemīlīgi krāmu tirdziņi. Tādēļ etniskas rotaslietas un vieglas tunikas, darinātas no interesantiem audumiem, vislabāk meklēt tieši tur.

Izrādās, ka uz Šveici dodas ne tikai banku biznesa vai muzeju apmeklējumu dēļ. Viena no visskaistākajām Eiropas ielām, Cīrihes finansu centrs – Bahnhofstrasse – uz kuras atrodas lielāko Šveices banku centrālie biroji, jūs aizvedīs uz Burkli Platz, kur no maija līdz oktobrim katru sestdienu tiek organizēti krāmu tirdziņi. Rosenhof ‘retumu’ tirdziņš neskaitāmā daudzumā piedāvā eksotiskus niekus un visdažādākos viltojumus.

Austrija. Neapšaubāmi eiropeiskajā Vīnē tirgus ir kultūras fenomens un tradīcija, no kuras pilsētnieki pat negrasās atteikties. Sakņu tirgi, antikvariāta tirgi un mūsu varoņi – krāmu tirdziņi plaukst un zeļ par spīti visiem lielveikaliem. Tirdziņos ne tikai iepērkas, bet arī pavada laiku – kaulējas un strīdas, kā jau tas iederas gadsimtu slīpēto tradīciju kontekstā, uzzina jaunums un vienkārši ‘izrāda’ sevi. Vīnes tirgu vēsture sākās ap 1150 gadu, kad tā laika Austrijas valdnieku Bābenbergu rezidence tika pārcelta uz Vīni. Am Hof Markt tirgus sāka attīstīties 1280 gadā, pateicoties jūras zivju un vēžu tirdzniecībai. Mūsdienās no 1.marta līdz pat pēdējai sestdienai pirms Ziemassvētkiem katru piektdienu un sestdienu no 10 līdz 20 šeit tirgojas ar mākslas un antikvāriem priekšmetiem.

Naschmarkt (iepriekš Aschenmarkt – šis nosaukums cēlies no piena spaiņa) sākot ar 16.gadsimtu no pirmdienas līdz piektdienai ieaicina pircējus, sākot jau ar sešiem rītā līdz pusseptiņiem vakarā, lai nobaudītu pārsteidzošu kokteili no tā saucamā Vīnes šarma un austrumu kolorīta. Restorāniņi un kafejnīcas darbojas līdz pat 10 vakarā. Sestdienās, sākot no 5 vakarā, tirdziņš papildus piedāvā arī Austrijas zemnieku ražojumus, bet no 6 rītā līdz 13:00 – pārsteigs jūs ar Naschmarkt obligātās sastāvdaļas – krāmu tirdziņa – vērienu un dažādību. Veci zābaki, leļļu galvas un antikvāras preces – pārdots tiek viss!

Pasaules ‘blusu’ tirgi, un ne tikai: